Bērna "valoda" ir veids, kā bērns sazinās ar ārpasauli. Tas ir arī veids, kā zīdaiņi pauž savas vajadzības un fizioloģiskos stāvokļus. Šajā periodā zīdaiņi nevar runāt, un viņi var pievērst vecāku uzmanību tikai ar savu uzvedību, izteiksmi, balsi, izkārnījumiem u. c. Tāpēc ir svarīgi zināt pareizu "babysign". Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi pārzināt "zīdaiņu runas", lai izaudzinātu veselīgu mazuli.

　　Zīdaiņu runas 1: Es tagad esmu laimīgs, ka esmu paēdis!

　　Mazuļa acis mirgo, mutes kaktiņš nedaudz pacelts uz augšu, ik pa laikam mīlīgs smaidiņš, mazā mute atvērta un aizvērta, arī mazās rociņas un kājas priecīgi trīc, izstiepjot rociņas, sitot kājas, viegluma un apmierinātības pilns izskats.

　　Zīdaiņa runas ir pareizas: vēders ir pilns, autiņbiksītes ir sausas, es tagad esmu skaista, es jūtos ļoti ērti, nav nekādu problēmu.

　　Zīdaiņu runas 2: izsalcis vēders

　　Bērns raudāja, šis raudājums ar lūgšanas sajūtu, skaņa ritmiska no mazas līdz lielai, šoreiz, ja roka pieskaras bērna vaigiem vai mutes sānam, viņš nekavējoties pagriezīs galvu, atvērs muti un sūkāšanas darbību. Ja māte noņems roku, bērns raudās vēl vairāk. Ja mazulis raudās ar sausām lūpām un laiku pa laikam laizīs lūpas ar savu mazo mēli, viņš izskatīsies ļoti aizkaitināts.

　　Zīdaiņa runas: Māmiņ, mans mazais vēderiņš ir izsalcis, dod man ātri pienu! Vai tev vēl ir laiks mani šādā laikā palutināt? Ja tu mani sadusmosi, es tev vēl vairāk raudāšu! '

　　Zīdaiņu valoda 3: Mmmmm, es gribu samīļot!

　　Mamma ienāk no ārpuses un sāk savākt gultas pārklājus un kārtot drēbes skapī, mazuļa mazā galviņa grozās līdzi mammas siluetam. Pēc ilgāka laika mazulis nopriecājas un sūkstās, drūmi raugoties uz māmiņu.

　　Mazuļa runas: Mamma ir šeit, mamma ir šeit, es esmu tik laimīgs! Mamma ir tik aizņemta, tas ir tik grūti! Bet kāpēc mamma mani neapskauj? Māmiņ, es gribu apskāvienu.

　　4. zīdaiņa saruna: Ir neērti, ja tev ir slapjš dibens.

　　Pēc pamošanās no miega vai barošanas ar krūti mazulis pēkšņi atkailināja savu mazo mutīti, it kā būtu cietis lielas skumjas, un tad raudāja, ne pārāk skaļi, raudot neradās asaras, un viņa abas mazās kājas viena pēc otras tupēja uz segas.

　　Zīdaiņa valoda: māmiņ, es čurāju, mazā sēžamvieta slapja, ļoti neērti, nāc mani nomazgāt un nomainīt.

　　Zīdaiņu valoda 5: Man vajag kakāt.

　　Kādu brīdi pēc piena ēšanas mazulis krunka, āda uz sejas kļūst sarkana, šķiet, ka kaut ko smagi dara.

　　Pareiza mazuļa valoda: Mammu, man ir smirdošs kaku. Tas ļoti slikti smird!

　　Zīdaiņa 6. saruna: Man ir karsti, man ir karsti, viņš ir viss sviedrains!

　　Mazulis daudz raud un izskatās nemierīgs, viņa mazās rociņas un kājas turpina dejot, un uz kakla ir daudz sviedru.

　　Mazuļa saruna: Šodien ir tik karsti, es esmu viss slapjš un neērti, pārvietosies un paskatīsies, vai nav vēsāks.

　　Zīdaiņu valoda 7: Es esmu miegains, es gribu pagulēt.

　　Zīdaiņi, kuriem vienmēr ir paticis skatīties uz māti, pēkšņi sāk kļūt nepacietīgi, zīst vai vienkārši ignorē māti ar sašaurinātām acīm.

　　Zīdaiņu runas: Ak, mammu! Man šodien bija lieliski pavadīts laiks, un tu jau esi diezgan nogurusi no rūpēm par mani un ķircināšanās, tad kāpēc mums abām mierīgi neaizmigt?

　　VIII zīdaiņu saruna: Māmiņ, es tevi mīlu!

　　

　　Pareiza saruna ar bērnu: Ak, māmiņ, es tevi mīlu, gluži kā pele mīl rīsus.

　　Zīdaiņu sarunvaloda 9: Mammas balss ir tik mīļa!

　　Mātes rokas tur mazuļa galvu un maigi sarunājas ar mazuli. Šajā brīdī mazulis skatās uz mātes seju un turpina vicināties.

　　Mazuļa runa: Māmiņas balss ir tik mīļa, tā ir tik skaista, lūdzu, nepārstājiet, es arī mācos ar jums runāt.

　　Mazuļa runa 10: Istabā ir tumšs, man ir bail!

　　Mazuļa acis ir plaši atvērtas, skatās pa kreisi un pa labi, cenšoties atrast gaismas avotu. Tad sākās raudāšana, kāpieni un kritieni kļūst arvien skaļāki un skaļāki.

　　Mazuļa runas: Istabā ir tumšs, man ir bail! Man vēl negribas gulēt, es negribu gulēt. Māmiņ, māmiņ, nāc, paspēlēties ar mani kādu brīdi, neatstāj mani vienu tumšajā istabā.

　　XI saruna ar bērnu: Man šķiet, ka es esmu slims.

　　Mazulis pēkšņi un spēcīgi raud, un viņa acis izskatās tādas blāvas un blāvas, un viņa acis ir mazliet blāvas. Mazuļa raudāšana bija neparasta, un tā nāca uzplūdos, kurus nebija iespējams pierunāt. Pēc brīža mazulis atkal var mierīgi spēlēties vai gulēt, bet ik pa brīdim viņš atkal spēcīgi raud.

　　Zīdaiņa runas ir pareizas: Māmiņ! Man nav labi vēderā, es domāju, ka esmu slims, ved mani ātri uz slimnīcu!

　　12. zīdaiņu runa: Es nerunāju ar svešiem cilvēkiem.

　　Mājā ierodas svešs tēvocis ar pilnu bārdu. Bērns pagriež galvu un novērš acis.

　　Mazuļa saruna: Es nekad agrāk neesmu redzējis šo vīrieti, un man nepatīk, kā izskatās šī bārda! Es bieži dzirdu cilvēkus sakām: nerunā ar svešiniekiem. Lūdzu, atstājiet apzināti!