Mātes un tēvi māca savus bērnus šādā veidā, tas ir efektīvāk (MassHealth).

　　I. Paradumi un labu ieradumu izkopšana

　　(A) Kas ir ieradumi

　　Ieraduma definīcija: kas ir ieradums? Tā ir sava veida automātiska rīcība un stabils uzvedības stils, kas pakāpeniski veidojas ilgstošā laika posmā, un uzvedību, tendences vai sociālās paražas kādu laiku nav viegli mainīt. Kā teica Chen Heqin, "ieradums ir uzvedības veids, sava veida dabiska neapzināta un neapdomīga uzvedība. Piemēram, staigāšana ir ierasta uzvedība". Tai nav nepieciešams, lai citi mudinātu vai atgādinātu, kā arī tā nav jādara apzināti pašam, ko sauc par "ieradums kļūst par dabu". Paradums ir viena no svarīgākajām īpašībām, ko nedrīkst aizmirst.

　　(ii) Labu ieradumu veidošanās saturs

　　Labu ieradumu izkopšana maziem bērniem parasti ietver šādus aspektus: dzīves ieradumi; mācīšanās ieradumi; uzvedības ieradumi; domāšanas ieradumi.

　　(iii) Labu ieradumu nozīme

　　Labi ieradumi ir bērna panākumu stūrakmens.

　　Darbība veido ieradumus, ieradumi veido raksturu, raksturs nosaka likteni. Lai bērns izaugtu un kļūtu veiksmīgs nākotnē, ir ļoti svarīgi jau no agras bērnības attīstīt labus uzvedības paradumus. Tāpēc ir svarīgi izkopt labus uzvedības paradumus katrā bērna attīstības posmā. Vecākiem būtu jāsāk ar agrīno bērnību, jāļauj bērnam no mazākajiem sīkumiem sākt un pakāpeniski attīstīt labus uzvedības paradumus, vingrināt sevi par patstāvīgu un pašpārliecinātu, atbildīgu, mācīties gribošu, dzīvi mīlošu un ar citiem labi saprotošu.

　　(1) Labu ieradumu izkopšana agrīnā bērnībā ir bērna laba rakstura veidošanās sākums.

　　Tā kā agrīnā bērnība ir bērna ieradumu, rakstura veidošanās iniciacijas posms, viss ir jauns, viss jāmācās, viss ir veidošanās stadijā, to plastiskums, spēcīga imitācija, paškontrole ir salīdzinoši vāja, vecākiem jāizmanto liela pacietība un mīlestība, no izpratnes par viņa uzvedību, izprotot bērna bērna īpašības, smalki kopjot labus ieradumus.

　　(2) Labu ieradumu izkopšana agrā bērnībā ir atslēga uz bērna laba rakstura veidošanos.

　　Jo šajā periodā bērnam sākās noteiktas izziņas spējas, spriestspēja, domāšanas spējas, saskarsmē problēmu risināšanā un zinātkāre vērot lietas, un pakāpeniski veidojās savi viedokļu uzskati un drosmīga iztēle. Šajā periodā vecākiem vispirms būtu jāsaprot sava bērna uzvedība šajā laikā un nevajadzētu izmantot pieaugušo standartus un prasības, lai disciplinētu bērnu.

　　(3) Kad bērni gatavojas uzsākt mācības sākumskolā, viņiem būtu jākopj patstāvīgas domāšanas, analīzes un indukcijas, pētniecības un izpētes ieradumi, kā arī pakāpeniski jāveido pareizas vērtības un dzīves uzskati.

　　Īsāk sakot, no mazotnes izkopt bērniem labus ieradumus, lai bērns ir ieguvis pusi no dzīves panākumiem, arī vecākiem ir vislabākā atdeve par bērnu mācīšanu. Sākot ar maziem uzvedības ieradumiem, izkopt bērnu labus uzvedības ieradumus un likt stabilu pamatu bērnu veselīgai izaugsmei.

　　Otrkārt, ģimenes izglītības loma labu ieradumu veidošanā.

　　Ģimenes izglītībai piemīt šādas īpašības: agrīna, nepārtraukta, autoritatīva, lipīga, savlaicīga u. c. Vecākiem pilnībā jāizmanto iepriekš minētās ģimenes izglītības priekšrocības un īpašības, lai izkoptu labus mazo bērnu ieradumus.

　　Ģimenēm, kas veicina bērnu veselīgu izaugsmi, parasti ir šādas kopīgas iezīmes.

　　(1) Vecākiem ir spēcīga pašpārliecinātība un viņi vienmēr un jebkuros apstākļos dedzīgi cer uz saviem bērniem, uzskatot, ka viņu bērni nākotnē noteikti būs noderīgi.

　　(2) Vecāki spēj nodrošināt saviem bērniem bagātīgu dzīvi.

　　Pēc skolas gaitu uzsākšanas skolēnu intelektuālo īpašību atšķirības lielā mērā ir atkarīgas no pirmsskolas dzīves satura bagātības. Gudri vecāki vienmēr ļauj saviem bērniem piedalīties dažādās lietderīgās aktivitātēs, lai paplašinātu viņu redzesloku un ieraudzītu vairāk no pasaules.

　　(3) Pievērsiet uzmanību bērnu patstāvības izkopšanai.

　　Trīs un četrus gadus veci bērni visu vēlas darīt paši, un vecāki var mudināt bērnus darīt to, ko viņi spēj patstāvīgi.

　　(4) Izstrādājiet saprātīgu ģimenes noteikumu kopumu, kas ir pieņemami bērnam.

　　Saprātīgi zinātniski ģimenes noteikumi ir ļoti nepieciešami, lai ierobežotu bērnu uzvedību un liktu viņiem labi attīstīties.

　　(5) Vecāki ir bērnu labi draugi, labi skolotāji un bērnu labā roka mācībās pēc skolas.

　　(6) Rūpēties par bērna garīgo veselību un pievērst uzmanību bērna laba rakstura izkopšanai.

　　(7) Veidojiet bērniem labu mājas vidi, lai veicinātu labu ieradumu veidošanos.

　　Bērna labo ieradumu veidošanos nevar nošķirt no labas dzīves un mācību vides, stāstā "Mengas māte pārcēlās trīs reizes" ir ļoti skaidri pateikts, saprotiet. Tā kā galvenā vieta, kur bērns dzīvo un mācās, ir ģimene, kāda vide ir jārada? Pirmkārt, vadīt ar piemēru, mācīt ar piemēru ir svarīgāk nekā mācīt ar vārdiem, mēs visi zinām, cik svarīgi ir ieradumi, ieradumi var veidot raksturu, var virzīt kādu uzvedību, noteikt cilvēka veiksmi vai neveiksmi, cilvēka likteni. Labi ieradumi ir panākumu stūrakmens, lai cilvēks gūtu labumu visa mūža garumā Otrkārt, jāiet līdzi plūsmai, koncentrējoties uz norādījumiem, katram bērnam ir sava personība, hobiji un intereses, šīs intereses un hobiji ir potenciālā enerģija un motivācija, bet mums ir jāpievērš uzmanība, jāatrod, jāmotivē, lai stimulētu vislielāko potenciālu. Treškārt, dzīves integrācija, prakses vērtība, bērns, neatkarīgi no tā, ko, galu galā uzsāks sabiedrībā, saskarsies ar realitāti, un visu mācīšanos bērnībā, bet arī par pakalpojumu, tāpēc mums ir jākoncentrējas uz praksi, izglītību dzīvē, lai viņi augtu pilnveidošanās.

　　Treškārt, veicināt labu ieradumu veidošanos mazo bērnu ģimenes izglītības metodēm.

　　1、Metodes labu ieradumu veidošanai

　　Labu uzvedības paradumu veidošana jāsāk jau agrā bērnībā, no ģimenes. Veicinot bērnu labas uzvedības veidošanu, vecāki var ievērot šādus sešus pamatprincipus: Pirmkārt, labvēlīga vide. Otrkārt, pacietīga vadība. Treškārt, savlaicīga uzslava. Ceturtkārt, labs paraugs. Piektkārt, apņēmīga attieksme. Sestkārt, klusa sadarbība. Turpmāk ir sniegti konkrēti norādījumi par dzīves, uzvedības, domāšanas un mācīšanās paradumu izkopšanu.

　　(1) Labu dzīves paradumu izkopšana

　　Izveidojiet saprātīgu dzīves sistēmu.

　　Mazu bērnu ēšanas, rotaļu, gulēšanas, higiēnas, defekācijas un cita galvenā dzīves satura saprātīga sakārtošana un konkrēta laika noteikšana, īstenojot saprātīgu dzīves sistēmu, var pieradināt bērnus pie sakārtotas un regulāras dzīves, lai attīstītu labus dzīves paradumus, patstāvīgas dzīves spēju izaugsmi un veicinātu bērna fizisko un garīgo veselību un izaugsmi. 3 ~ 7 gadus veci mazi bērni dzīves aktivitāšu dienas laika sadalījums: ēd un dzer 4 reizes, intervāls 4 stundas, aktivitātes laiks 5 ~ 6 stundas, miegs dienas laikā 2 ~ 2,5 stundas, nakts miegs 12 ~ 12,5 stundas. stundas, aktivitātes laiks 5 ~ 6 stundas, dienas miegs 2 ~ 2,5 stundas, nakts miegs 12 ~ 12,5 stundas.

　　Audzējiet labus miega paradumus.

　　Pirmkārt, izkopt labu ieradumu likt bērnu gulēt un spēt aizmigt pašam. Otrkārt, izkopt paradumu, ka bērns iet gulēt laicīgi. Kad ir pienācis laiks gulēt, izveidojiet bērnam miega vidi, piemēram, uzturiet iekštelpās maigu, ērtu un klusu gaismu, neizdodiet skaļus trokšņus, pirms gulētiešanas pārāk daudz nesatrauciet bērnu, neļaujiet viņam pārāk uztraukties un nestāstiet aizraujošus un biedējošus stāstus, kā arī ļaujiet bērnam pirms gulētiešanas atslābināties. Ja bērns kādu laiku nevar aizmigt, nebiedējiet viņu. Pretējā gadījumā bērns slikti aizmigs. Atkal kultivējiet bērna ieradumu celties laikus. Ja bērns vakarā iet gulēt agri un ir pietiekami daudz gulējis, nākamajā rītā viņu ir viegli pamodināt. Tāpēc, tiklīdz bērnam ir izveidojies regulārs miega ieradums, saglabājiet to un nemainiet to viegli.

　　Iemāciet bērnam labus higiēnas ieradumus.

　　Labu higiēnas ieradumu apguve ir labvēlīga bērna fiziskajai un garīgajai veselībai, kā arī var samazināt ādas slimību, parazītu, kuņģa un zarnu trakta slimību un infekcijas slimību izplatību. Kamēr bērns spēj aizsniegt krānu, jābūt pieaugušo aprūpē, ļaujiet viņam zem krāna pašam mazgāt seju, aiz ausīm, kaklu, plaukstas un citas vietas. Ļaujiet bērnam izkopt ieradumu mazgāt rokas un seju no rīta un vakarā, kā arī mazgāt rokas pirms došanās ārā un atgriešanās mājās un ēšanas. Iemāciet bērnam pašam uzņemties iniciatīvu mazgāt rokas pirms ēšanas un pēc tualetes izmantošanas, kā arī mazgāt rokas un seju vienmēr, kad viņš ir nosmērējies. Kad bērnam ir divi gadi, sāciet veikt skalošanu ar vēsu ūdeni, un, kad viņam ir trīs līdz četri gadi, ļaujiet viņam izskalot muti pēc ēšanas un sāciet tīrīt zobus - reizi no rīta un reizi vakarā. Noteikti iemāciet bērnam, kā pareizi tīrīt zobus. Lielākā daļa bērnu labprātāk iet vannā. Ja bērns nav pieradis pie vannas, ļaujiet viņam/viņai vispirms ieskriet ūdenī un tad, kad viņš/viņa būs iepazinies ar ūdeni, ieiet ūdenī. Vasarā katru dienu jāmazgā un jāmaina apģērbs, bet citos gadalaikos regulāri jāmazgā un jāmazgā bērna mati, kā arī bieži jāmaina apakšveļa. Rūpīgi apgrieziet bērnam matus un apgrieziet pirkstu (pirkstu) nagus. Bērna matiem jābūt glītiem un dāsniem. Īsāk sakot, ja vecākiem vairāk mudinās un vairāk vārdos iedrošinās savus bērnus, viņi noteikti panāks, ka bērniem pakāpeniski izveidosies labi higiēnas ieradumi.

　　Kultivējiet bērna labus ēšanas paradumus.